Nekad nebiju domājusi, ka kādam izdosies mani tā pārsteigt. Dzīvē. Tas bija kas pavisam vienkāršs, bet tomēr ar izdomu. Kā saka ar odziņu.
Te atnāca, pateica ejam. Un es gāju. Ļāvos. Nebiju pieļāvusi pat domu, ka kaut reizi ko tādu darīšu. Netraucēja ne vējš, ne lietus, kas bija tiešām tik tik.../pat trūkst vārdu/
Liels, liels paldies tam īpašajam cilvēkam. Bija jauki dzert šampanieti jūras malā, skatīties, cik biedējoša ir jūra lietus laikā un smieties ar kādu kopā. To saviļņojumu nemaz nevar aprakstīt, lai kā censtos...tas ir jāizjūt. Ja varētu, ikvienam uzdāvinātu daļiņu no laimes.
Es zinu, ka reiz ko tādu atkārtošu. Bet tajā reizē es būšu, kas pārsteidz kādu citu sev ļoti tuvu cilvēku. Un nešaubos, ka viņš jutīsies tieši tāpat kā es...
Liels, liels paldies tam īpašajam cilvēkam. Bija jauki dzert šampanieti jūras malā, skatīties, cik biedējoša ir jūra lietus laikā un smieties ar kādu kopā. To saviļņojumu nemaz nevar aprakstīt, lai kā censtos...tas ir jāizjūt. Ja varētu, ikvienam uzdāvinātu daļiņu no laimes.
Es zinu, ka reiz ko tādu atkārtošu. Bet tajā reizē es būšu, kas pārsteidz kādu citu sev ļoti tuvu cilvēku. Un nešaubos, ka viņš jutīsies tieši tāpat kā es...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru