***

Vienatne. Pakš. Fonā skan liega, maiga mūzika. Pakš. Acis sarkanas, vaigi sārt,slapji. Pakš pakš - tā nokrīt kārtējā asaru lāse.
Sirsniņai sāpīgi, tā cenšas visu izlikt uz āru. Bet vai es to vēlos? - Nē. Asaras pašas no sevis krīt uz brūnā, gludi lakotā galda.
Par ko? - Neviens jau neko nav izdarījis. Bet varbūt vainīga vienatne /vientulības sajūta/ ? Saka jau, ka vientulība iznīcina cilvēku. Nē, ar mani tā nav. Ne šoreiz. Varbūt tagad esmu viena, bet ne vientuļa.
Pēkšņi uzspīd saule. Cik gan diena ir skaista.Debesis gaiši, gaiši zilas. Bez nevienas mākoņu aitiņas. Pozitīvisma pilns laiks... Tik jā, es sēžu un raudu. Uz galda saules staros atmirdz asaru lāsītes. Skaisti.
Vēlaizvien palicis neatbildēts jautājums- Par ko? - Un es zinu. Vaina nav tālu jāmeklē.
Vai es to pateikšu skaļi? - Nē, lai tik mana sirds raud.
Pakš. Pakš. Acis izraudātas, vaigi noberzti...