21.8.09

Mirkli, tu esi skaists.


Sveika Pasaule! Te nu es esmu. Liekos kā no jauna piedzimusi. Smaidīga ar dzīvi apmierināta, ar jaunu dvesmu dzīves baudītgribētāja. Tik jauki tā justies...varētu iziet laukā un izbļaut - es esmu laimīgāāā! /mazliet piesarkst vaigi/
Kas tāds ir noticis? Esmu mainījusies. Saka ka cilvēki nemainās, viņi vienmēr ir tie, kas ir bijuši. Atceros kā literatūras skolotāja mums /klasei/ bija vienmēr teikusi - Tu nevari aiziet no tā kas esi! Un tad sēžot solā, tiešām sāku tā domāt... Taisnība, visi mēģinājumi sevi mainīt ir izgāzušies. Un ar lielu blīkšķi.
Tieši pretēji mēs katrs varam mainīties. Ja pamainīsim domas par sevi un par visu, kas apkārt... Nedomā - ārpāts jau atkal laukā līst. Padomā cik labi, būtu uzaicināt draugus pie sevis un uzrīkot filmu dienu ar daudz daudz čipsiem un popkorna, plusā pieliekot kokakolu.

/Katrā mīnusā ir savi plusi. Iemācies tos saskatīt un tu spēsi būt cits cilvēks/

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru