Stāvēju ietves malā. Apkārt man bija desmitiem cilvēku. Visi gaidīja luksaforā iedegamies zaļo gaismu. Gaismu, kas vēstītu - mēs drīkstam iet.
Bija auksts. Debesu pļavā sauli ar nemanīju, viena vienīga pelēka masa. Uz ielas mašīnu izbraukāta, slapja sniega pļura. Tik neizsakāmi nomācoši.
Kā jau vienmēr klusi fonā klausījos apnikušo mūziku (bet bez tās jūtos kā bez rokām). Jā, diena likās tik drūmi garlaicīga. Sejā smaidu ar neizdevās dabūt.
Pārslēdzās nākamā dziesma. Kids 4 rock - acis. Kā es dievienu šo dziesmu - nodomāju, pavisam aizmirsusies, kur atrodos. Arī zaļā gaisma mistiski jau 7 min neiedegās.
Bija auksts. Debesu pļavā sauli ar nemanīju, viena vienīga pelēka masa. Uz ielas mašīnu izbraukāta, slapja sniega pļura. Tik neizsakāmi nomācoši.
Kā jau vienmēr klusi fonā klausījos apnikušo mūziku (bet bez tās jūtos kā bez rokām). Jā, diena likās tik drūmi garlaicīga. Sejā smaidu ar neizdevās dabūt.
Pārslēdzās nākamā dziesma. Kids 4 rock - acis. Kā es dievienu šo dziesmu - nodomāju, pavisam aizmirsusies, kur atrodos. Arī zaļā gaisma mistiski jau 7 min neiedegās.
"Sveika" balss man aiz muguras kādu uzrunāja un izrāva mani no domu virpuļa. Noteikti nerunā ar mani. Kas gan mani, tādu pelēku peli, uzrunātu - neviens!
"Sveika, klusā meitene!" dzirdēju kādu pienākam sev blakus un atkārtojam. Nevar būt, ka tiešām uzrunātu mani. Bet nekas, jau nenotiks, ja apskatīšos. Nepatiks cilvēks, varu aizbildināties, ka nav laika runāt vai etc.
"Sveika, klusā meitene!" dzirdēju kādu pienākam sev blakus un atkārtojam. Nevar būt, ka tiešām uzrunātu mani. Bet nekas, jau nenotiks, ja apskatīšos. Nepatiks cilvēks, varu aizbildināties, ka nav laika runāt vai etc.
Paskatījos uz puisi, kas mani uzrunāja. Un...man aptrūkās vārdi. Vai ticat mīlestībai no pirmā acu skatiena? Jā, liekas, es iemīlējos.
Pleilistē atskanēja nākamā dziesma. Kristīne Zaharova - Kaut es spētu izlikties. Kur palikuši visi mani pozitīvie dziesmu gabali?
Pleilistē atskanēja nākamā dziesma. Kristīne Zaharova - Kaut es spētu izlikties. Kur palikuši visi mani pozitīvie dziesmu gabali?
Viņš bija apmulsis ieraugot manu izbrīnīto skatienu.
"Vai kas noticis? Vai es kā sabiedēju, aizvainoju tevi?" atskanēja uztraukusies, pazema, bet patīkama puiša balss.
"Nē...nē. Viss kārtībā" nospiežot dziesmai pauzi, es mēģināju mierīgā balsī atbildēt.
Viņš pasmaidīja.
"Vai kas noticis? Vai es kā sabiedēju, aizvainoju tevi?" atskanēja uztraukusies, pazema, bet patīkama puiša balss.
"Nē...nē. Viss kārtībā" nospiežot dziesmai pauzi, es mēģināju mierīgā balsī atbildēt.
Viņš pasmaidīja.
Vispār viņš bija garāks par mani. Manas acis bija viņa zoda līmenī. Tumšiem matiem. Labajā ausī bija maziņš auskariņš. Gandrīz nemanāms. Viņam bija tik izteikti vaigu kauli, varētu pat teikt nedabīgi izteikti. Sārtajos vaigos (kas laikam sārti bija no aukstuma) smaidot parādījās gandrīz nemanāmas bedrītes. Un acis....tās mani vienkārši šokējoši aizrāva. Tumši brūnas. Parasti man tik brūnas nepatīk, bet šim nezināmajam puisim tās piestāvēja. Tajās bija kas neizdibināms. Kas tāds, kam es nespēju pretoties.
"Man prieks. Es jau baidījos, ka uzskatīsi mani par maniaku, kurš vēlas tikai vienu. Uzmākties un saņemt tavu paļāvību" viņš iesmejoties vieglus, neuzspiestus smieklus atbildēja.
"Un ko tu īsti vēlējies?"
"Nuuu..." viņš vilka garumā "Tu izskatījies tik drūma un vientuļa. Nevarēju tev tā paiet garām nepārliecinājies, ka viss kārtībā. Starpcitu mani sauc Armands, bet tu drīksti dēvēt mani par Ami, kā to dara lielākā daļa cilvēku."
"Un ko tu īsti vēlējies?"
"Nuuu..." viņš vilka garumā "Tu izskatījies tik drūma un vientuļa. Nevarēju tev tā paiet garām nepārliecinājies, ka viss kārtībā. Starpcitu mani sauc Armands, bet tu drīksti dēvēt mani par Ami, kā to dara lielākā daļa cilvēku."
Es cītīgi klausījos viņa vārdu plūdos pārejot ielu.
"Uz kurieni tu dodies?"es vēlējos izzināt.
"Uz netālo pārtikas veikaliņu. Mājās maizīte aptrūkās. Un tu? Pag, tu man savu vārdu nemaz neteiksi, klusā meitene?!" Armands smīnot paskatījās uz mani.
"Es nuu.." galvā pārcilāju vietas, uz kurām varētu doties, jo man nebija noteikta mērķa kur iet. Zināju tik to, ka mājās vēl doties nevēlējos. "Es arī uz veikalu. Piens mājās neesot. Mamma vismaz tā zvanot apgalvoja. Ā. Es esmu Agnese. Lai gan vari mani dēvēt par Agī, tā tev būs ērtāk un arī man pašai patīk, ja mani tā sauc" cenšoties neskatīties viņa aburošajās acīs, es skaidroju.
"Uz netālo pārtikas veikaliņu. Mājās maizīte aptrūkās. Un tu? Pag, tu man savu vārdu nemaz neteiksi, klusā meitene?!" Armands smīnot paskatījās uz mani.
"Es nuu.." galvā pārcilāju vietas, uz kurām varētu doties, jo man nebija noteikta mērķa kur iet. Zināju tik to, ka mājās vēl doties nevēlējos. "Es arī uz veikalu. Piens mājās neesot. Mamma vismaz tā zvanot apgalvoja. Ā. Es esmu Agnese. Lai gan vari mani dēvēt par Agī, tā tev būs ērtāk un arī man pašai patīk, ja mani tā sauc" cenšoties neskatīties viņa aburošajās acīs, es skaidroju.
Give me your heart, give me your soul atskanēja no mana telefona. "Piedod" mazliet nokaunējusies teicu un pacēlu. Zvanītāja bija mamma.
"Pienu nevajagot. Maizi tikai."pēc sarunas ar mammu braši paziņoju. Vispār mani pārņēma prieks, ka nu nebūs mājās muļķīgi aiznesta piena paka un ka man tagad tiešām ir kopīgs ceļš ejams. Vai tas bija likteņa pirksts?
Mistiski, bet man šis noslēpumainais Armands bija iepaticies.
***
Tā mēs aizgājām, iepirkāmies.
"Tad te mūsu ceļi laikam šķiras, Agī." Viņš nožilbināja savu perfekto smaidu. Un viņa vaigos atkal parādījās piemīlīgas, mazas bedrītes.
"Man prieks, ka tevi uzrunāju!" viņš aši piemetināja.
"Man arī prieks...jā, prieks iepazīties." ieskatījusies acīs sāku stostīties.
"Varbūt vēlies kādu citu dienu kur aiziet? Tāpat vien, bez kādiem slepeniem nolūkiem no manas puses."
"Man prieks, ka tevi uzrunāju!" viņš aši piemetināja.
"Man arī prieks...jā, prieks iepazīties." ieskatījusies acīs sāku stostīties.
"Varbūt vēlies kādu citu dienu kur aiziet? Tāpat vien, bez kādiem slepeniem nolūkiem no manas puses."
"Sarunāts." ar smīnu uz lūpām atteicu.
Tā mēs apmainījāmies ar numuriem, jauki atvadījāmies.Es zinu, ka tas noteikti bija likteņa pirksts. Es vienkārši atrados īstajā vietā un īstajā laikā. Un tās viņa acis...ahh.
Noskaņai dziesma Kids 4 rock - acis.
*stāsts ir izdomāts!
*stāsts ir izdomāts!
