Mēs piedzimstam...dzīvojam. Un visu mūžu kādu meklējam. Kādu, kas sagaidītu, iedotu buču un pateiktu, ka bija noilgojies. Kādu ar kuru nedomājot varētu darīt trakas lietas. Kādu kas būtu tikai Tavs.
Žēl, ka dzīvē nav kā pasakā. Pie tevis ierodas jauks princis baltā zirgā un ar to pietiek, lai dzīvotu laimīgi visu mūžu.
Žēl, ka nevari ieiet veikalā, izskatīt piedāvājumu klāstu un tur nopirkt to vienu vienīgo. Pasaulē būtu par dažiem laimīgiem cilvēkiem vairāk.
Tiešām žēl, ka nevaram pretoties liktenim...ka mums lemts pašu spēkiem visu meklēt, gūt pieredzi, lai spētu saprast - vai tiešām
Žēl, ka nevari ieiet veikalā, izskatīt piedāvājumu klāstu un tur nopirkt to vienu vienīgo. Pasaulē būtu par dažiem laimīgiem cilvēkiem vairāk.
Tiešām žēl, ka nevaram pretoties liktenim...ka mums lemts pašu spēkiem visu meklēt, gūt pieredzi, lai spētu saprast - vai tiešām
Tā ir īstā otrā puse no sirds?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru