Mans blogs ir palicis novārtā - reiz kādu dienu es ieslēdzot datoru nodomāju.
laiks to labot :)
laiks to labot :)
Esmu aizrāvusies ar grāmatām. To ir tik daudz. Pilni plaukti visās bibliotēkās. Cik gan ilgu laiku vajadzētu, lai es izlasītu visas, kas mani saista. Gads, divi? Nē. Cik žēl, ka nevaru visu savu uzmanību veltīt tam ko tik ļoti vēlētos. Bet vai neapniktu lasīt? es nezinu. Katra grāmata man paver jaunu pasauli. Tādu kurā nekad neesmu bijusi. Tādu kur dažkārt pati gribētu dzīvot.
Un Paulu Koelju ir kas vienreizējs. Kāda viņa ļoti aizraujoša grāmata man lika pārdomāt savu dzīvi, savu uzvedību pret sev tuviem cilvēkiem. Tās bija tādas pāris mazas rinkopiņas, kas v;estīja par kādu meiteni, kura ieraudzījusi skaistu putnu lidojam debesīs. Iemīlējusi to un pie izdevības iesprostojusi būrītī. Tad viņai interese zudusi. Dīvaini, bet ar mani tā gadījies bieži. Iegūstu un pametu novārtā.
Zinu, kāds varbūt lasa un domā, ko es tev gvelžu niekus. Grāmatas ir garlaicīgas un tām nav nekādas nozīmes manā dzīvē. Ja esi viens no tiem, kas uzskata grāmatas par maznozīmīgām. Atceries uz brītiņu savu bērnību. Mamma, vecmāmiņa vai opītis, tētis - noteikti kāds tev ir lasījis pasakas priekšā. Ja ne lasījis tad stāstījis stāstus pirms gulētiešanas. Un tu priecājies, ka ir princis baltā zirgā, kas pamodina Sniegbaltīti. Ka ir Siventiņš, ka vienmēr bija uzticīgs draugs Vinnijam Pūkam. Tev patika klausīties par Sarkangalvīti, kas uzticīgi apciemoja vecmāmiņu. Tu toreiz priecājies, ka ir pasakas. Un kāpēc lai to pašu tagad nedarītu ar sevis izlasītām grāmatām? Sāc ar mazumiņu un tu ieiesi sev svešā pasaulē.
Un Paulu Koelju ir kas vienreizējs. Kāda viņa ļoti aizraujoša grāmata man lika pārdomāt savu dzīvi, savu uzvedību pret sev tuviem cilvēkiem. Tās bija tādas pāris mazas rinkopiņas, kas v;estīja par kādu meiteni, kura ieraudzījusi skaistu putnu lidojam debesīs. Iemīlējusi to un pie izdevības iesprostojusi būrītī. Tad viņai interese zudusi. Dīvaini, bet ar mani tā gadījies bieži. Iegūstu un pametu novārtā.
Zinu, kāds varbūt lasa un domā, ko es tev gvelžu niekus. Grāmatas ir garlaicīgas un tām nav nekādas nozīmes manā dzīvē. Ja esi viens no tiem, kas uzskata grāmatas par maznozīmīgām. Atceries uz brītiņu savu bērnību. Mamma, vecmāmiņa vai opītis, tētis - noteikti kāds tev ir lasījis pasakas priekšā. Ja ne lasījis tad stāstījis stāstus pirms gulētiešanas. Un tu priecājies, ka ir princis baltā zirgā, kas pamodina Sniegbaltīti. Ka ir Siventiņš, ka vienmēr bija uzticīgs draugs Vinnijam Pūkam. Tev patika klausīties par Sarkangalvīti, kas uzticīgi apciemoja vecmāmiņu. Tu toreiz priecājies, ka ir pasakas. Un kāpēc lai to pašu tagad nedarītu ar sevis izlasītām grāmatām? Sāc ar mazumiņu un tu ieiesi sev svešā pasaulē.
Man ļoti žēl. Žēl, ka pasaule degradējas.
