Ziemassvētki - piedošanas laiks. Visapkārt to tik ļoti sludina. It kā tas būtu tā kā pienākums visiem izdarīt pakalpojumu un piedot. Bet ja nu es nevaru visiem visu piedot? Ja nu man tas ir bijis pārāk sāpīgs notikums? Vai Dievs man piedos, ka nepiedodu citiem?
No pagātnes dzīlēm manās domās ir uzpeldējis cilvēks. Viņš manī iekšā sēž kā tāds mazs velniņš. Cenšos nedomāt, bet nevaru. Reiz man tas cilvēks bija svarīgāks par gaisu, ko elpoju. Jā, jā, tik ļoti svarīgs. Bet tas bija reiz. Ir gājis ilgs laiks. Saka jau ka ar laiku paliek tikai labās atmiņas par citiem. Bet ziniet, mans prāts laikam darbojas ačgārni. Starp visiem labajiem brīžiem kopā ar viņu ,es atceros arī tos, kuros esmu asaras lējusi. Un ne vienu vien.
Laikam tieši tāpēc, lai cik mīļš cilvēks būtu bijis un arī cik ilgs laiks ir pagājis, bet es nespēju. Es nespēju piedot. Un tas mani nomoka. Jā viņš man atvainojās. Par visu. Tik cilvēki nesaprot - pēc sāpinājuma vārdam piedod ir mazvērtīga nozīme. Varbūt arī esmu pārāk jūtīga. Iespējams.
No pagātnes dzīlēm manās domās ir uzpeldējis cilvēks. Viņš manī iekšā sēž kā tāds mazs velniņš. Cenšos nedomāt, bet nevaru. Reiz man tas cilvēks bija svarīgāks par gaisu, ko elpoju. Jā, jā, tik ļoti svarīgs. Bet tas bija reiz. Ir gājis ilgs laiks. Saka jau ka ar laiku paliek tikai labās atmiņas par citiem. Bet ziniet, mans prāts laikam darbojas ačgārni. Starp visiem labajiem brīžiem kopā ar viņu ,es atceros arī tos, kuros esmu asaras lējusi. Un ne vienu vien.
Laikam tieši tāpēc, lai cik mīļš cilvēks būtu bijis un arī cik ilgs laiks ir pagājis, bet es nespēju. Es nespēju piedot. Un tas mani nomoka. Jā viņš man atvainojās. Par visu. Tik cilvēki nesaprot - pēc sāpinājuma vārdam piedod ir mazvērtīga nozīme. Varbūt arī esmu pārāk jūtīga. Iespējams.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru