Ja tā padomā, cik gan ļoti dzīve var mainīties tik īsā laikā. Un liekas, ka liktenis visu laiku ir gaidījis kādu manu dzīves posmu, kur visus šos labākos notikumus iestarpināt. Agrāk likās, ka laime slēpjas kaut kur vai arī iet ar lielu līkumu gar mani. Lai gan, kas tad īsti ir tā laime? Vai tik tas nav tāds divkārši liels prieks? Katrs jau to vienmēr izpratīs savādāk.
10.11.10
Atskaite.
3 mēneši. It kā sīks laika posms. Bet liekas ka nodzīvota vesela mūžība.Uz lapiņām sarakstīti sīki domu graudi, ar domu - rīt jau ielikšu tos savā blogā. Laiks iet, bet nekas tā arī nav izdarīts. Pat labākie domu graudi jau paspējuši noklīst. Ak es, nevīža.
Ja tā padomā, cik gan ļoti dzīve var mainīties tik īsā laikā. Un liekas, ka liktenis visu laiku ir gaidījis kādu manu dzīves posmu, kur visus šos labākos notikumus iestarpināt. Agrāk likās, ka laime slēpjas kaut kur vai arī iet ar lielu līkumu gar mani. Lai gan, kas tad īsti ir tā laime? Vai tik tas nav tāds divkārši liels prieks? Katrs jau to vienmēr izpratīs savādāk.
Ja tā padomā, cik gan ļoti dzīve var mainīties tik īsā laikā. Un liekas, ka liktenis visu laiku ir gaidījis kādu manu dzīves posmu, kur visus šos labākos notikumus iestarpināt. Agrāk likās, ka laime slēpjas kaut kur vai arī iet ar lielu līkumu gar mani. Lai gan, kas tad īsti ir tā laime? Vai tik tas nav tāds divkārši liels prieks? Katrs jau to vienmēr izpratīs savādāk.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru