Mēs esam tas ko mēs runājam.
...
...
Atēna vairs neko nebilda. Viņa pielika pirkstu pie lūpām, parādot, lai es klusēju.
Un pēkšņi es aptvēru, cik ārkārtīgi grūti ir saglabāt klusumu tikko satikta cilvēka klātbūtnē. Iedibināta ir norma runāt par kaut ko, jebko - laiku, satiksmi, labākajiem restorāniem kur doties.
...
/Paulu Koleju/
Un tikai pasaki, ka tā nav.
Un tikai pasaki, ka tā nav.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru